Uzzini, kā pasargāt sevi no insulta!

29. oktobrī pasaulē tiek atzīmēta Insulta diena un Latvijā ik dienu no insulta mirst 7 cilvēki. Tāpēc šajā dienā aicinām ikvienu rūpēties par savu veselību, lai pasargātu sevi no šīs slimības. Uziniet kādi ir insulta riska faktori un kā tos samazināt?

Kardiologi un neirologi: 80% insultu var novērst!

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis: “Insults ir nopietna sabiedrības problēma, kas skar gan iedzīvotājus un viņu ģimenes individuāli, gan valsti kopumā. Insultu bieži izraisa nepareizi vai nepietiekami ārstētas sirds un asinsvadu slimības, piemēram, hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un mirdzaritmija. Tajā pašā laikā insults ir viena no tām slimībām, kuru lielākoties iespējams novērst, savlaicīgi diagnosticējot un novēršot insultu veicinošos riska faktorus. Tāpēc ir ļoti svarīgi katram mācēt tos atpazīt, mērīt asinsspiedienu un holesterīnu, pulsu, kā arī savlaicīgi doties pie ārsta.”

Neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības vadītāja asoc. prof. Evija Miglāne: “Diemžēl insulta vienībās nereti nonāk cilvēki jau smagā stāvoklī. Pētījumi apliecina, ka 80 % insultu būtu iespējams novērst ar veselīgu dzīvesveidu (veselīgu uzturu, regulārām fiziskām aktivitātēm, atsacīšanos no kaitīgiem ieradumiem) un regulārām ārsta vizītēm, lai noskaidrotu savus insulta riska faktorus. Vairums iedzīvotāju nemaz nezina, kas ietekmē insulta risku un, ka ar savlaicīgu ārstēšanu insultu var novērst. Tajā pašā laikā liela daļa insulta pacientu atzīst, ka viņiem bijis paaugstināts asinsspiediens, mirdzaritmija un citi riski, kuriem nav pievērsta savlaicīga uzmanība un uzsākta ārstēšanās vēl pirms insulta. Tāpēc aicinu ikvienu pārbaudīt savu veselību un rīkoties!”

Kas ir insults?

Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma dēļ (notiek biežāk) – tādā gadījumā to sauc par išēmisku insultu jeb cerebrālu infarktu, vai arī asinsvada plīsuma dēļ (notiek retāk) – tādā gadījumā to sauc par hemorāģisku insultu.

Insulta galvenie cēloņi

• Išēmiska insulta biežākie cēloņi ir ateroskleroze smadzeņu vai kakla artērijās un sirds mirdzēšanas aritmija.
• Hemorāģiska insulta biežākie cēloņi ir augsts asinsspiediens vai nepareizi veidots asinsvads (aneirisma).

To, kāda veida insults noticis, var diagnosticēt tikai, veicot galvas smadzeņu izmeklējumus.

Insulta riska faktori

• Riska faktors, ko nevar ietekmēt, ir vecums, tomēr ar insultu var saslimt jebkurā vecumā. Insulta risks sevišķi pieaug, pārsniedzot 55 gadu vecumu; pēc tam risks dubultojas ik 10 gadus.
• Riska faktori, ko var ietekmēt, respektīvi, samazināt, ir augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna (sevišķi zema blīvuma holesterīna) līmenis asinīs, kā arī sirds mirdzēšanas aritmija, cukura diabēts.
• Riska faktori, kas ir saistīti ar dzīvesveidu, ir smēķēšana, nepietiekama fiziska aktivitāte, aptaukošanās, nepareizi ēšanas paradumi (nesabalansēts uzturs, daudz dzīvnieku izcelsmes tauku), pārmērīga alkohola lietošana.

Vai insultu var ārstēt?

Insulta gadījumā nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, jo svarīga ir katra minūte! Išēmiska insulta gadījumā trombu var šķīdināt, ievadot vēnā zāles. Šo ārstēšanas metodi sauc par trombolīzi. To var veikt tikai pirmo 4,5 stundu laikā pēc simptomu sākšanās. Atsevišķos gadījumos, kad tromba šķīdināšana nav iespējama, trombu var izvilkt no artērijas ar speciālām ierīcēm. Šo metodi sauc par trombektomiju, un arī to var izmantot tikai pirmajās stundās. Specializēta insulta ārstēšana notiek insulta vienībās, kas atrodas lielākajās Latvijas slimnīcās, taču, ja pirmās stundas jau pagājušas, ārstēšana var nebūt tik efektīva.

Ko darīt, ja insultam līdzīgi simptomi parādās un ātri pāriet?

Tā var izpausties tranzitora išēmiska lēkme smadzenēs. Tā ir pazīme, ka smadzeņu asinsrite nav kompensēta un tuvākajā laikā var tikt pieredzēts insults. Šādā gadījumā nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība vai jāgriežas pie ārsta.

Dzīve pēc insulta

Ļoti svarīga ir rehabilitācija, kuru uzsāk agrīni pēc insulta jau slimnīcā un secīgi turpina pēc tam mājās vai  rehabilitācijas centrā speciālistu uzraudzībā. Regulāri (parasti visu mūžu) jālieto ārsta izrakstīti medikamenti, jo pretējā gadījumā insults var atkārtoties. Tāpat svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu.

Mirdzaritmija – viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem.

Visbiežāk pie insulta noved ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, savukārt viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem ir mirdzaritmija.

Kāpēc mirdzaritmija ir tik bīstama?

Insulta gadījumā vairāk nekā ceturtā daļa mirdzaritmijas pacientu mirst, bet lielai daļai pacientu ir risks kļūt paralizētiem un kopjamiem. Pacientam ar mirdzaritmiju sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tā rezultātā sirdī asinis lēnāk nokļūst no priekškambariem kambaros, un tas var veicināt trombu veidošanos (ja asinis nekustas, veidojas trombi). Savukārt šie trombi var izkļūt ārā no sirds un nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas un pārtraukt asinsapgādi smadzenēs. Tas var izraisīt spēcīgu un bieži vien arī letālu insultu.

Kā es varu zināt, vai man nedraud insults?

Ikvienam, kuram konstatēta mirdzaritmija, ir palielināts risks piedzīvot insultu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi diagnosticēt mirdzaritmiju un nepieciešamības gadījumā uzsākt ārstēšanu, iekams noticis sliktākais.

Visvieglāk atpazīstamā un izplatītākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss. Ja jūtat, ka pulss miera stāvoklī ir neritmisks vai ātrs (par normālu pulsu uzskata 60-70 sitienus minūtē), tad noteikti jāvēršas pie ārsta un jāpārbauda veselība. Svarīgi, ka mirdzaritmija var skart arī jaunus cilvēkus, tāpēc ikvienam vajadzētu pievērst šai pazīmei uzmanību, lai izvairītos no bīstamām sekām. Tomēr elektrokardiogrāfija ir vienīgais  veids, kā diagnosticēt mirdzaritmiju. Elektrokardiogrammu īpaši svarīgi pierakstīt aritmiskās sirdsdarbības laikā (gadījumos, ja aritmija ir lēkmjveida). Citi ar mirdzaritmiju saistītie simptomi var būt sirdsklauves, reibonis, sāpes krūtīs, elpas trūkums un galvas reibonis. Tomēr daudziem cilvēkiem šī slimība noris arī bez izteiktiem simptomiem, tādēļ svarīgi regulāri doties pie ģimenes ārsta un pārbaudīt veselību.

Kā ārstē mirdzaritmiju?

Labās ziņas ir tās, ka mūsdienās, pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, ar  mirdzaritmiju var sekmīgi tikt galā. Daudzos gadījumos to iespējams novērst, izmantojot invazīvu piededzināšanas metodi (katetrablāciju) vai slēdzot sirdī trombu veidošanās vietu – kreisā priekškambara “austiņu”. Tomēr vislielākā nozīme mirdzaritmijas pacientu pasargāšanā no galvas smadzeņu insulta ir medikamentiem (tā saucamajiem antikoagulantiem), kuri šķīdina trombus un samazina trombu veidošanās risku.

“Mirdzaritmija palielina insulta risku līdz pat četrām reizēm!”

Kāpēc augsts asinsspiediens ir bīstams?

Arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – ir viens no svarīgākajiem insulta un citu sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Asinsspiediena norma nav atkarīga no vecuma vai dzimuma.

Atcerieties – arī cilvēkiem gados veselīgs asinsspiediens ir 120/80 mmHg!

Paaugstināta asinsspiediena pazīmes

Paaugstināts asinsspiediens var izraisīt galvassāpes, reiboni, nervozitāti, sirdsklauves, kā arī sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas. Tāpēc svarīgi arī veselam cilvēkam regulāri mērīt asinsspiedienu un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārsta.

Klausiet savu ārstu!

Ja jums ir paaugstināts asinsspiediens, lūdziet palīdzību savam ģimenes ārstam, kurš nepieciešamības gadījumā jūs nosūtīs uz citiem izmeklējumiem vai pie kardiologa.

Ja jums ir konstatēta hipertensija un ir izrakstīti medikamenti, lietojiet tos apzinīgi. Ir kļūdaini pieņemt, ka, noteiktu laiku lietojot medikamentus, hipertensija ir izārstēta un zāles var pārtraukt lietot. Kā liecina pētījumi, visaugstākais asinsspiediens tiek novērots agrās rīta stundās – tāpēc daudzi insulti un infarkti notiek tieši šajā laikā. Pat, ja lietojiet medikamentus, ir svarīgi laiku pa laikam pamērīt asinsspiedienu no rīta un vakarā, lai pārliecinātos, vai asinsspiediens nepārsniedz 140/90 mmHg. Ja tas tomēr ir paaugstināts, konsultējieties ar savu ārstu! Hipertensijas ārstēšanu ietekmē arī citi riska faktori – dzimums, vecums, smēķēšana, augsts holesterīna līmenis, augsts cukura līmenis asinīs, aptaukošanās u.c. Tāpēc ārstēšanai jābūt kombinētai – pareizs dzīvesveids, regulāra fizkultūra, regulāra medikamentu lietošana un regulāra asinsspiediena kontrole.

Hipertensijas gadījumā ārstēšana ir ilgstošs process – visa mūža garumā. Tomēr, uzsākot savlaicīgu ārstēšanos, iespējams krietni samazināt risku saslimt ar insultu vai infarktu. Vairāk: www.asins-spiediens.lv

Sirds veselības skaitļi, kas jāzina katram!

Lai izvairītos no insulta, atkārtota insulta un citām sirds un asinsvadu saslimšanām, svarīgi zināt un regulāri pārbaudīt savas sirds veselības rādītājus.

Asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Par paaugstinātu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.

Pulss miera stāvoklī ir līdz 70 sitieniem minūtē. Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē.

Cukura līmenis asinīs (tukšā dūšā) ir 3,3 – 6 mmol/l. Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu terapijas laikā normāls cukura līmenis ir 6,1-6,9 mmol/l.

Holesterīns ir zem 5,0 mmol/l:

• triglicerīdu līmenis (tautas valodā – parastie tauki) ir zem 1,7 mmol/l;

• ZBLH līmenis ir zem 3 mmol/l.

Cilvēkam pēc miokarda infarkta kopējam holesterīna līmenim jābūt zem 4,5 mmol/l, savukārt ZBLH jābūt zem 1,8 mmol/l. Cilvēkam ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām ZBLH līmenim jābūt zem 1,8 mmol/l.

Ķermeņa masas indekss ir 18,5 – 24,9

Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)2

Jums ir lieka ķermeņa masa, ja:

ĶMI = 25 – 29,9

Jums ir aptaukošanās, ja: ĶMI > 30

Ieteikumi veselīgai diētai:

Augļi un dārzeņi. Vismaz 400-500 g dienā. Ja pastāv liekā svara problēmas un/vai nosliece uz cukura diabētu, tad labāk censties vairāk lietot dārzeņus nekā augļus, jo augļi mēdz saturēt
daudz glikozes un fruktozes. Neaizmirstiet regulāri lietot zaļos salātus! Dažādojiet ēdienkarti ar visādu veidu dārzeņiem un augļiem! Ļoti veselīgi ir pākšaugi, tādēļ tos vēlams lietot 2-3 reizes nedēļā.

Sāls. Veseliem cilvēkiem ieteicams ne vairāk kā 5 g dienā, savukārt sirds slimību pacientiem – ne vairāk kā 2-3 g dienā. Īpaši svarīgi no sāls izvairīties cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu! Atcerieties, ka sāli pievieno gandrīz visiem rūpnieciski ražotiem produktiem, tādēļ jebkura papildu sāls deva noteikti pārsniedz ieteicamo daudzumu.

Rieksti, pākšaugi, sēklas. 3-4 reizes nedēļā.

Pilngraudu produkti. Regulāri, vismaz 5 reizes nedēļā. Izvēlieties melnos, brūnos, sarkanos rīsus, nevis baltos slīpētos. Lietojiet pilngraudu makaronus un neizvāriet tos pilnībā (itāļu gaumē – “al dente”).

Piesātinātie tauki. Piena un dzīvnieku tauki nedrīkst veidot vairāk nekā 7% no kopējā enerģijas daudzuma (izvairieties no piesātinātajām un transtaukskābēm!).

Nepiesātinātie tauki. Kā galveno taukvielu izmantojiet extra virgin olīveļļu gan salātiem, gan citu ēdienu pagatavošanai.

Alkohols: Ja lietojat, tad ar mēru! Sievietēm dienā pieļaujama viena glāze vīna, vīriešiem – divas glāzes. Un tikai kopā ar maltīti!

Uzturā neiesaka lietot:

•margarīnu un rafinētas augu eļļas, jo tajās bieži vien ir transtaukskābes;

•rūpnieciski ražotu majonēzi un krējuma izstrādājumus;

•izstrādājumus, kas satur palmu eļļu, augu taukus, piesātinātās taukskābes, piemēram, rūpnieciski ražotus cepumus, kūkas un tortes;

•rūpnieciski pārstrādātus gaļas produktus (desas, cīsiņus, sardeles, pastētes, marinētus vai pusgatavus produktus);

• saldinātus dzērienus.

Salds miegs mazina insulta risku

Pietiekams un kvalitatīvs nakts miegs ir tikpat nepieciešams mūsu organismam kā pārtika. Miega laikā smadzenes pārstrādā un sistematizē dienas laikā uzņemto informāciju, atmetot mazsvarīgo un saglabājot atmiņā būtiskās lietas. Tāpat miegā organisms uzkrāj spēkus jaunai dienai, lai tas spētu pilnvērtīgi funkcionēt.

Ārsti, kuri specializējas miega veselībā, ir pierādījuši saikni starp miega traucējumiem un sirds un asinsvadu slimībām. Pētījuma rezultāti par miega traucējumiem un saikni ar sirds veselību liecina: lai mazinātu sirds slimību un insulta risku, vēlams gulēt 6-8 stundas. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuri regulāri guļ mazāk par 6 stundām dienā, ir divreiz lielāks risks ciest no infarkta vai insulta. “Mazgulētājiem” ir arī lielāks sirds mazspējas attīstības risks. Speciālisti mudina neatstāt bez ievērības miega traucējumus un pielīdzina nepietiekamu miegu citiem novēršamiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, piemēram, smēķēšanai, mazkustīgumam un neveselīgam uzturam.

Tāpēc iesakām cilvēkiem, kuri regulāri nevar iemigt un kuriem ir caurs miegs, vērsties pēc padoma pie sava ģimenes ārsta.