Ģimenes hiperholesterinēmija

Pārsvarā par paaugstinātu holesterīnu runā saistībā ar neveselīga uztura un dzīvesveida sekām. Taču patiesībā diezgan daudziem cilvēkiem paaugstināts holesterīns tiek pārmantots no vecākiem. Tā ir slimība, kuras pamatā ir ģenētisks defekts kādā no gēniem, kas atbild par holesterīna vielmaiņu. Šo slimību sauc ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH), un tā ir zināma jau vairāk nekā 50 gadus, bet tikai nesen ir atklāts, ka tā ir sastopama vismaz divas reizes biežāk, nekā agrāk tika uzskatīts.

Slimības pazīmes

Slimībai raksturīgi, ka vairākiem ģimenes locekļiem ir augsts holesterīna līmenis asinīs (parasti >8 mmol/l) un agrīni – nereti jau no 30 gadu vecuma – attīstās sirds artēriju nosprostošanās, kas var novest pie miokarda infarkta, stenokardijas un arī nāves. ĢH pamatā ir ģenētiskās mutācijas gēnos, kas regulē “sliktā” jeb ZBL (zema blīvuma lipopropteīnu) holesterīna nonākšanu aknās, kas ir galvenais holesterīna vielmaiņu regulējošais orgāns. Tā rezultātā ZBLH uzkrājas asinīs un nogulsnējas asinsvadu sieniņās. Tas savukārt izraisa agrīnas un agresīvas sirds un asinsvadu slimības, tostarp, miokarda infarktu, stenokardiju, pat pēkšņu nāvi. Ja par relatīvi pieņemamu kopējā holesterīna līmeni var uzskatīt zem 5 mmol/l, tad neārstētiem ĢH pacientiem kopējais holesterīna līmenis var svārstīties no 7-8 līdz 14 mmol/l vai pat augstāk.

Ģimenes hiperholesterinēmija no ģenētiskā viedokļa ir autosomāli dominantā slimība – tas nozīmē, ka, ja vienam no vecākiem ir šī slimība, pastāv 50% varbūtība, ka tā tiks pārmantota arī bērnam. Tāpat, ja kādam šī slimība ir diagnosticēta, pastāv tieši tāda pati 50% varbūtība, ka arī citiem pirmās pakāpes radiniekam – ne tikai bērniem, bet arī brāļiem, māsām un vecākiem – ir šī slimība.

Pacienta raksturojums

ĢH pacientam visas dzīves laikā ir ievērojami paaugstināts holesterīna līmenis, un cilvēki saslimst ar koronāro sirds slimību (holesterīna izgulsnēšanās sirdi apasiņojošās koronārās artērijās) krietni agrāk nekā tas ir vidēji iedzīvotājiem attiecīgajā valstī. Turklāt slimība mēdz attīstīties salīdzinoši jauniem cilvēkiem jau 30-40 gadu vecumā, īpaši, ja slimība netiek diagnosticēta un ārstēta, un jo sevišķi, ja jaunais cilvēks nav ievērojis pareizu dzīvesveidu, piemēram, ir smēķējis, bijis mazkustīgs, nav lietojis veselīgu uzturu, nav ārstējis paaugstinātu asinsspiedienu. Tas īpaši attiecas uz vīriešiem, jo, kā zināms, viņiem sirds asinsvadu slimības attīstās vidēji par 10 gadiem agrāk.

Faktiski šīs slimības gadījumā jauni cilvēki 30-40 gadu vecumā ir pakļauti tādam holesterīna kopējam daudzumam, kāds raksturīgs tikai pēc 60 gadu vecuma. Bieži pat vēl lielākam. Ir zināms, ka, ja šo slimību neārstē, sirds artēriju slimības izpausmes ir novērojamas 50% vīriešu līdz 50 gadu vecumam un 30% sieviešu līdz 60 gadu vecumam. Diemžēl nereti komplikāciju smagas izpausmes attīstās jau krietni agrākā vecumā, vīriešiem pat 30 gados.

Neārstētas ģimenes hipeholesterinēmijas sekas

Koronārās sirds slimības izpausmes ir miokarda infarkts, kura gadījumā sirds artērija, kurā izgulsnējies holesterīns, ieplīst, un iekšpusē izveidojies trombiņš nosprosto artēriju, kā rezultātā tiek pārtraukta asins piegāde sirds muskulim attiecīgajā rajonā. Sirds muskulis atmirst šajā rajonā, un to mēs saucam par miokarda infarktu. Infarktam ir raksturīgas spēcīgas žņaudzošas sāpes krūtīs, kuras izplatās uz krūšu kurvi, ilgst vairāk par pusstundu.

Dažkārt infarkta gadījumā sirds var noreaģēt ar nopietniem ritma traucējumiem, un cilvēks var nomirt uzreiz, pirms tiek sniegta palīdzība no mediķu puses. Daļā gadījumu slimības pirmā izpausme ir nevis infarkts, bet stenokardija, proti, holesterīna izgulsnēšanās vietās plīsums vēl nav noticis, bet pakāpeniski notiek artērijas sašaurināšanās.

Kā atpazīt slimību

Visiem ārstiem vajadzētu prast atpazīt pazīmes, kad jārodās aizdomām par šo ģenētiski pārmantoto slimību – augsts kopējā holesterīna līmenis (>7-8 mmol/l), sirds-asinsvadu slimības agrā vecumā pašiem vai tuvākajiem asinsradiniekiem (vīriešiem līdz 55 gadiem, sievietēm līdz 60 gadiem), cīpslu ksantomas vai blāvs loks ap radzeni (līdz 45 gadiem). Visos šajos gadījumos būtu nepieciešama Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra speciālista konsultācija. Ja cilvēkam ir augsts holesterīna līmenis, un ja infarkts, stenokardija vai pēkšņā nāve ir bijusi ģimenē radiniekiem, īpaši relatīvi agrā vecumā (vīriešiem līdz 55 un sievietēm līdz 60 gadiem), tad šī kombinācija – agrīnas sirds slimības un paaugstināts holesterīns – rada nopietnas aizdomas, ka tā varētu būt ģimenes hiperholesterinēmija.

Kā fizisku pazīmi jāmin cīpslu ksantomas (skat. 1.attēlu) – holesterīna izgulsnēšanās izraisīti blīvimezgliņi atsevišķās muskuļu cīpslu grupās, tipiski uz plaukstu ārējām virsmām, virs elkoņa, ceļiem, kā arī Ahileja cīpslās). Tās ne vienmēr ir pamanāmas ar aci, dažkārt tās var tikai sataustīt. Nesen pie mums bija pacients, kuram bija ļoti augsts holesterīna līmenis, un, veicot apskati, bija patiešām manāmas šīs ksantomas – veidojumi uz cīpslām, piemēram, rokām – lai gan pats tās nebija ievērojis.

Vēl viena pazīme ir radzenes aplis (arcus cornealis) – blāvs riņķītis apkārt radzenei (skat. 2.attēlu), sākotnēji radzenes augšdaļā un apakšdaļā, bet ar laiku cirkulāri visapkārt radzenei. Šī pazīme ir mazāk specifiska, bet var norādīt uz ĢH, ja to novēro līdz 45 gadu vecumam.

Profilakse

Pirmais un galvenais ir holesterīna līmeņa noteikšana. Parasti pirmo reizi mūžā bērniem holesterīnu vajadzētu noteikt 9-11 gadu vecumā, jo tad dzīvesveids vielmaiņu parasti vēl nav tik ļoti ietekmējis. Ja kādam no vecākiem ir jau zināma ģimenes hiperholesterinēmija, tad vēlams ātrāk. Slimību var mērķtiecīgi meklēt bērnam, ja zināms, ka kādam no vecākiem ir diagnosticēta ĢH, taču nereti notiek arī otrādi – konstatējot ļoti augstu holesterīnu bērnam, nonāk pie diagnozes vecākiem. Jebkurā gadījumā ikvienam vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt holesterīna analīzes, pēc tam nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts var nosūtīt uz tālākiem izmeklējumiem pie speciālista.

Ārstēšana

Pirmkārt, jādara viss, lai holesterīnu padarītu pēc iespējas zemāku un mazāk kaitīgu organismam. Galvenie principi: nesmēķēt – šīs slimības gadījumā smēķēšana ir daudzkārt bīstamāka (lai gan holesterīnu nepaaugstina, smēķēšana to padara divreiz kaitīgāku), svarīgas arī regulāras fiziskās aktivitātes (vismaz 3 stundas nedēļā), pareizs uzturs, jāizvairās no liekā svara, svarīgi nenobīties un atnākt pie ārsta, noskaidrot savu holesterīna līmeni un vajadzības gadījumā uzsākt ārstēšanos. Katrā gadījumā ārstēšana tiek uzsākta individuāli, taču, ja slimība apstiprinās, terapija ar statīniem ir absolūti nepieciešama. Daudziem ĢH pacientiem ir nepieciešama vairāku zāļu kombinācija un regulāra novērošāna pie attiecīga lipīdu speciālista. Atsevišķos gadījumos, kad cilvēkiem ir slikta statīnu panesamība, ir iespējamas arī citas zāļu terapijas. Šobrīd ir pasaulē izstrādāti arī injicējami medikamenti, kas cerams drīzumā būs pieejami arī Latvijā atsevišķām pacientu grupām.

Pacienta līdzestība šīs slimības ārstēšanā ir ārkārtīgi svarīga, jo statīni parasti ir jālieto visu mūžu. Svarīgi arī pacienta radiem noteikt holesterīna līmeni, veikt diagnostiku, un nepieciešamās gadījumā uzsākt ārstēšanos.

Par pacientu kaskādes skrīningu un pacientu reģistru

Līdz šim mūsu valstī nav bijusi neviena mērķtiecīga programma, tāpēc pašreiz ir identificēts ārkārtīgi neliels pacientu skaits, ko esam darījuši zinātnisku grantu darbības ietvaros. Taču kopš šī gada sākuma sadarbībā starp P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centru un LU Kardioloģijas Zinātnisko institūtu Valsts pētījuma programmas ietvaros ir uzsākts pacientu kaskādes skrīnings un ir izveidots pacientu reģistrs, ko plānots attīstīt tuvāko gadu laikā. Tas pacientiem nozīmē to, ka iespējams saņemt kvalificētu kardiologa konsultāciju, kurš ir apmācīts šīs slimības diagnosticēšanā un kurš var pareizi izvērtēt, vai ir nepieciešams uzsākt profilaktiskos pasākumus un ārstēšanu, kā arī var palīdzēt noskaidrot, vai šī slimība ir pārmantota arī citiem ģimenes locekļiem. Sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru iespēju robežās plānots veikt arī ģenētiskās analīzes, kas ir ārkārtīgi svarīgas, lai noteiktu precīzu diagnozi.

Visā pasaulē par visefektīvāko veidu, lai atklātu pēc iespējas vairāk šo pacientu, tiek uzskatīts tā sauktais kaskādes skrīnings. Ar to tiek saprasts slimības skrīnings visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pacientam ir diagnosticēta ĢH. Zinot, ka pirmās pakāpes radiniekam tāda varbūtība ir 50%, tas pašlaik ir efektīvākais veids no izmaksu viedokļa, kā savlaicīgi diagnosticēt šo slimību, kā arī novērst tās komplikācijas.

Ir izveidots konsultatīvais tālrunis, uz kuru var zvanīt un uzdot jautājumus pacienti, kam ir diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija vai ir pamatotas aizdomas, ka tāds risks pastāv. Tālruņa numurs: 25449674 (darba dienās 8:30-17:00). Ja neizdodas sazvanīt ar pirmo reizi mēs Jums centīsimies atzvanīt. Ērtības labad varat atsūtīt arī īsziņu ar savu kontakta tālruni uz šo numuru.

Kādos gadījumos būtu ieteicama konsultācija pie speciālista, lai noskaidrotu, vai tā nav ĢH?

Ja ir diagnosticēta sirds artēriju slimība (ar holesterīna izgulsnēšanos, piem. miokarda infarkts, likti stenti u.c.)pašam vai pirmās pakāpes radiniekiem (vecākiem, brāļiem, māsām,) agrīnā vecumā (vīriešiem <55 un sievietēm <60 gadiem);
Ja konstatēts augsts holesterīna līmenis – virs 7 mmol/l, īpaši, ja virs 8 mmol/l. Ja vismaz diviem ģimenes locekļiem holesterīna līmenis ir >7 mmol/l, tad noteikti jākonsultējas pie speciālista.

Aicinām pacientus, kuru ģimenes ārsti konstatējuši ģimenes hiperholesterinēmiju vai pazīmes, kas varētu par to liecināt, lūgt nosūtījumu pie Latvijas Kardioloģijas centra kardiologiem.

Fakti

ĢH pacientiem ģenētiskās mutācijas rezultātā aknas nespēj uzņemt ZBLH (“slikto” holesterīnu) un tam uzkrājoties asinīs, ZBLH nogulsnējas asinsvadu sieniņās, kas savukārt izraisa priekšlaicīgas un agresīvas sirds un asinsvadu slimības – piem., miokarda infarktu, stenokardiju, pēkšņu nāvi, arī smadzeņu insultu.
Vecāki nodod šo slimību bērniem ar ģenētisko materiālu – gēniem (DNS).
Neārstētiem ĢH pacientiem kopējais holesterīna līmenis var svārstīties no 7 līdz 14 mmol/l vai pat augstāk.
Augsts holesterīna līmenis ir īpaši bīstams, ja cilvēks smēķē, viņam ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, bet jo īpaši – ja slimo ar cukura diabētu.

Pastāv divas ģimenes hiperholesterinēmijas formas

Heterozigota ģimenes hiperholesterinēmija (HeĢH) – ja ģenētiskā mutācija ir pārmantota no viena vecāka. Sastopamība: 1 no 200.

Homozigota ģimenes hiperholesterinēmija (HoĢH) – ja ģenētiskā mutācija pārmantota no abiem vecākiem. ZBLH parasti virs 13 mmol/l. Komplikācijas var attītīties līdz 20 gadu vecumam. Krietni retāka: aptuveni 1 no 200 000.