Sirds mazspēja

VISS PAR SIRDS MAZSPĒJU – WWW.SIRDSMAZSPEJA.LV

Sirds mazspēja ir patofizioloģisks stāvoklis, kurā sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis atbilstoši audu metabolisma vajadzībām. Visbiežāk sirds mazspēja attīstās pacientiem ar koronāru sirds slimību un pacientiem ar arteriālu hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu). Koronāras sirds slimības gadījumā, īpaši pēc pārciesta miokarda infarkta, kad sirds muskulī izveidojusies rēta, ir traucēta sirds muskuļa saraušanās funkcija, taču paaugstināta asinsspiediena gadījumā pārslodzes dēļ sirds muskuļa sieniņas sabiezinās un vairs nav tik elastīgas, līdz ar to sirds muskulis nevar pietiekami atslābt un uzpildīties ar asinīm. Klīniskās izpausmes abos gadījumos ir līdzīgas. Sirds mazspējas iemesls var būt arī dažādas kardiomiopātijas (sirds muskuļa slimības), sirds vārstuļu slimības, iedzimtas sirdskaites, vairogdziedzera slimības, cukura diabēts un citas endokrīnās sistēmas slimības. Svarīgi saprast, ka sirds mazspējas gadījumā tiek traucēta arī pārējo orgānu asinsapgāde un izteiktas sirds mazspējas gadījumā arī to funkcija. Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus.

Izplatītākie sirds mazspējas simptomi ir:

• pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu;
• elpas trūkums, nogurums un nespēks;
• paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Vai sirds mazspēju iespējams izārstēt?

Sirds mazspējas ārstēšanas efektivitāte atkarīga no sirds mazspējas cēloņa. Atsevišķos gadījumos uz terapijas fona sirds funkcija var pilnībā normalizēties, taču tā kā sirds mazspēja parasti attīstās kā sekas kādai citai sirds slimībai visbiežāk ar to jāsadzīvo visu turpmāko mūžu. Vislabākā sirds mazspējas profilakse ir sirds slimību riska faktoru novēršana, savlaicīga sirds slimību diagnostika un ārstēšana, lai nepieļautu sirds mazspējas attīstību un progresēšanu.

Kas jāievēro sirds mazspējas pacientam?

Sirds mazspējas terapija ir kompleksa, diferencēta un ietver ļoti plašas iespējas, ieskaitot invazīvu un ķirurģisku ārstēšanu. Parasti tajā ietilpst gan dzīvesveida izmaiņas (pareizs uzturs, šķidruma balansa uzturēšana, regulāras fiziskas aktivitātes), gan regulāra medikamentoza terapija, ieskaitot blakusslimību ārstēšanu.

Sirds mazspējas pacientiem ar izteiktiem sirds mazspējas simptomiem būtu jāierobežo patērētā šķidruma daudzums līdz 1,5-2,0 l diennaktī, savukārt pacientiem ar viegliem vai mēreniem sirds mazspējas simptomiem šķidruma ierobežošana netiek rekomendēta. Tāpat vēlams izvairīties arī no pārmērīgas šķidruma zaudēšanas (piemēram, no mitras un karstas vides). Svarīgi ievērot veselīga uztura paradumus, samazināt  sāls uzņemšanu līdz 2 g dienā, kas nozīmē, ka vajadzētu izvairīties no veikalā nopērkamiem pusfabrikātiem un produktiem ar augstu sāls saturu, savukārt, gatavam ēdienam nevajadzētu papildus pievienot sāli, bet garšas uzlabošanai vairāk izmantot dažādas garšvielas.  Ēdienu vēlams sadalīt mazās porcijās un ēst bieži. Tāpat svarīgi pārtraukt smēķēšanu un limitēt alkohola patēriņu. Pacientiem ar alkohola izraisītu kardiomiopātiju pilnībā jāaturas no alkohola lietošanas.

Pulsam uz medikamentu terapijas fona jābūt zemākam par 70 reizēm minūtē. Arteriālajam asinsspiedienam jābūt ne augstākam par 130/80 mm Hg, taču uz terapijas fona pieļaujami arī zemāki rādītāji. Pieaugot sirdsdarbības frekvencei, pieaug sirds muskuļa prasības pēc skābekļa, kā arī  patērētās enerģijas daudzums. Tā ir papildus slodze sirdij, kas nelabvēlīgi ietekmē sirds mazspējas gaitu.  Tāpat sirds mazspējas pacientiem ik dienu vēlams kontrolēt savu ķermeņa svaru, vēlams vienā un tajā pašā laikā. Ja svars 3 dienu laikā pieaug vairāk nekā par 2 kg, nepieciešams palielināt diurētisko (urīndzenošo) medikamentu devu. Pacientiem ar sirds mazspēju regulāri jākontrolē arī nieru rādītāji (kreatinīns, kālijs) un hemoglobīna līmenis. Ja lietojat varfarīnu, vismaz reizi mēnesī jānosaka INR, kuram jābūt robežās no 2,0-3,0. Nozīmētie medikamenti jālieto regulāri, neizlaižot nevienu dienu. Izņēmums ir diurētiski līdzekļi, kuru devas un lietošanas biežums atkarīgs no simptomiem. Katram medikamentam, kuru izmanto sirds mazspējas ārstēšanai ir zināma mērķa deva, kuru jācenšas sasniegt medikamenta devu pakāpeniski palielinot (titrējot), lai iegūtu maksimālu terapijas efektu. Biežākie iemesli  atkārtotām hospitalizācijām sirds mazspējas pasliktināšanās dēļ ir diētas kļūdas, medikamentu režīma neievērošana vai neatbilstoša medikamentoza terapija.

Sirds mazspējas pacientu rehabilitācijas stūrakmens ir regulāras, piemērotas slodzes fiziskas aktivitātes, kuras palielina slodzes toleranci, uzlabo dzīves kvalitāti, kā arī samazina atkārtotu hospitalizāciju skaitu. Treniņi uzsākami rehabilitologa uzraudzībā, pirms tam konsultējoties ar kardiologu. Slodzes  apjoms parasti ir atkarīgs no sirds mazspējas smaguma pakāpes un esošajiem simptomiem.

Pacientiem ar sirds mazspēju noteikti vajadzētu vakcinēties pret gripu. Pacientiem virs 65 gadu vecuma tiek ieteikta arī pneimokoku vakcīna. Tas ir svarīgi tādēļ, ka jebkura vīrusu vai bakteriāla infekcija, īpaši, ja tā norit ar sarežģījumiem, var pasliktināt sirds mazspējas gaitu un arī pacienta prognozi.

Kā palīdzēt tuviniekam ar sirds mazspēju?

Latvijas Kardiologu biedrība sadarbībā ar pacientu biedrību “ParSirdi.lv” ir sagatavojusi informatīvu ceļvedi cilvēkiem, kuri ikdienā aprūpē pacientus ar sirds mazspēju vai palīdz viņiem.

Izlasot šo bukletu, Jūs uzzināsiet,  kā sniegt atbalstu un padomus Jūsu tuviniekam, kurš cieš no sirds mazspējas.

Bukletu varat lasīt šeit.

Praktiski ieteikumi pacientiem, kā sekmīgi sadzīvot ar sirds mazspēju*

Rūpējieties par sevi, aktīvi kontrolējot savu veselības stāvokli! Dzīvesveida maiņa var pozitīvi ietekmēt jūsu ikdienas dzīvi: atbilstoša diēta un vingrinājumi var veicināt simptomu mazināšanos un novērst sirds mazspējas rašanos.

Diēta, kas palīdz mazināt sirds mazspējas simptomus

• Ja Jums ir izteikti sirds mazspējas simptomi (elpas trūkums, tūskas), uzņemtā šķidruma daudzums jāierobežo līdz 1,5–2,0 l diennaktī. Savukārt, ja elpas trūkums ir neliels un tūsku nav, šķidruma ierobežošana nav nepieciešama.
• Samaziniet sāls daudzumu uzturā līdz 2 g dienā, izvairieties no iepriekš sagatavotiem ēdieniem, gaļas izstrādājumiem, pārbaudiet sāls saturu uz produktu etiķetes.
• Izvairieties no ēdiena ar augstu tauku saturu, lietojiet uzturā augļus un dārzeņus, piena produktus ar zemu tauku saturu, graudu izstrādājumus un zivis. Garšas uzlabošanai lietojiet dažādas garšvielas.

Fiziskās aktivitātes

• Nodarbojieties ar  fiziskām aktivitātēm sirds un muskuļu darbības uzlabošanai turpiniet veikt ikdienas aktivitātes mājās kopā ar ģimeni.
• Regulāri nodarbojieties ar piemērotas slodzes fiziskām aktivitātēm. Slodzes apjoms ir atkarīgs no sirds mazspējas smaguma pakāpes un esošajiem simptomiem, tādēļ pirms to uzsākšanas noteikti konsultējieties ar savu ārstu.

Asinsspiediens

Asinsspiediena kontrolei ir nozīmīga loma, lai novērstu sirds mazspējas slimnieka veselības stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr, ja asinsspiediens pārlieku pazeminās, var rasties reibonis – īpaši, ceļoties kājās no sēdus stāvokļa.

Ja jūsu asinsspiediens ir pastāvīgi paaugstināts (sirds mazspējas gadījumā asinsspiediena līmenim nevajadzētu pārsniegt 130/80 mm Hg) vai pazemināts vai ja jūtat galvasssāpes, reiboni vai zaudējat samaņu, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu.

Kā mērīt asinsspiedienu mājas apstākļos?

• Izmantojiet mūsdienīgu asinsspiediena mērīšanas ierīci un piemērota izmēra aproci (vaicājiet padomu savam ārstam vai medmāsai).
• Pirms mērījumu veikšanas atpūtieties 3 līdz 5 minūtes.
• Atturieties no smēķēšanas vai kofeīnu vai alkoholu saturošu dzērienu lietošanas vismaz trīsdesmit minūtes pirms mērījumu veikšanas.
• Mērot asinsspiedienu, apsēdieties, pēdas atbalstiet pret zemi, atbalstiet arī muguru un rokas, novietojiet roku sirds līmenī. Nesarunājieties.
• Asinsspiedienu labāk mērīt rokai, kura nav dominējošā (piem., kreisajā rokā, ja esat labrocis(­e)).
• Vislabāk veiciet divus mērījumus ar 1–2 minūšu intervālu un pierakstiet tikai otro mērījumu – vienreiz no rīta un vienreiz vakarā.

Sirdsdarbība

Lai arī paātrināta sirdsdarbība (pulss) palīdz jūsu organismam veikt vairāk fizisko aktivitāšu, pastāvīgi paātrināta sirdsdarbība pārslogo sirdi. Ir pierādīts, ka palielināta sirdsdarbības frekvence sirds mazspējas pacientam paaugstina mirstības risku. Tāpēc, ārstējot sirds mazspēju, ārsti vajadzības gadījumā nozīmē medikamentus, kas samazina sirdsdarbības frekvenci. Pacientam savukārt būtu rūpīgi jāseko līdzi, kāds ir viņa sirdsdarbības ātrums. Sirds mazspējas gadījumā sirdsdarbības frekvencei būtu jābūt zem 70 reizēm minūtē.

Ja jūsu sirdsdarbība ir pastāvīgi paātrināta vai palēnināta vai ja jūtat reiboni vai zaudējat samaņu, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu.

Jūsu ārsts nozīmēs ārstniecības pasākumus, lai kontrolētu sirdsdarbību un palīdzētu jūsu sirdij darboties efektīvāk.

Kā mērīt sirdsdarbību mājas apstākļos?

Ar asinsspiediena mērītāju parasti var izmērīt arī sirdsdarbību (pulsu), bet jūs varat arī pats(­i) noteikt savus pulsa rādītājus:

• Sēdiet mierīgi vismaz piecas minūtes.
• Noņemiet pulksteni, pavērsiet savu kreiso vai labo plaukstu augšup un nedaudz ielieciet elkoni. Maigi novietojiet otras rokas rādītājpirkstu un vidējo pirkstu uz plaukstas locītavas.
• Piespiediet pirkstus rievā starp vidējām cīpslām un ārējo kaulu. Jūs jutīsiet pulsāciju – tas ir jūsu pulss.
• Lai uzzinātu savas sirdsdarbības rādītāju, skaitiet pulsu 30 sekundes, bet rezultātu pareiziniet ar divi.

Svars

Dažus simptomus izraisa šķidruma uzkrāšanās organismā. Tās cēlonis ir apgrūtinātā asins cirkulācija, kā rezultātā šķidrums uzkrājas kājās, plaušās vai kuņģa apvidū. Nosverieties reizi vai divas nedēļā vienā un tajā pašā nedēļas dienā un diennakts laikā, vēlams, no rīta un tukšā dūšā, bez apģērba. Vienmēr izmantojiet vienus un to pašus svarus.

Pārbaudiet, vai potītēs, kājās un vidukļa apvidū nav novērojamas pietūkuma pazīmes, vienkārši dažas sekundes spiežot ar īkšķi uz attiecīgajiem audiem. Ja ir redzamas spiediena pēdas, jums ir tūska. Tas varētu liecināt par šķidruma aizturi, kas radusies, pirms esat pamanījis ievērojamas svara izmaiņas.

Svara pieaugums un diurētiskā līdzekļa devas pielāgošana

Lieko šķidrumu iespējams novērst, palielinot diurētisko līdzekļu devas atbilstīgi jūsu ārsta rekomendācijām. Sazinieties ar savu ārstu, ja jūsu svara pieaugums ir lielāks par 2 kg.

 

Kādos gadījumos nepieciešams steidzami meklēt palīdzību?

Izsauciet neatliekamo palīdzību šādos gadījumos:

• pastāvīgas sāpes krūtīs, kas nemazinās, lietojot nitroglicerīnu;
• ievērojams un pastāvīgs elpas trūkums;
• samaņas zudums vai pilnīgs spēka trūkums.

Iespējami drīz ziņojiet savam ārstam vai medmāsai šādos gadījumos:

• pastiprināts elpas trūkums, pavājināta izturība fizisko aktivitāšu laikā;
• miega laikā bieži mostaties elpas trūkuma dēļ un ērtai gulēšanai jums nepieciešams vairāk spilvenu;
• pastāvīgi paātrināta sirdsdarbība;
• pastiprināta palpitācija jeb sirdsklauves;
• straujš svara pieaugums.

Konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu šādos gadījumos:

• progresīva tūska vai sāpes vēdera dobumā; palielināta tūska kājās;
• arvien biežākas reiboņa epizodes; apetītes zudums un slikta dūša;
• noguruma palielināšanās;
• klepus pastiprināšanās.

Kas jāatceras dodoties ceļojumā?

Pacientiem ar mēreniem vai izteiktiem sirds mazspējas simptomiem nav ieteicams doties uz valstīm ar karstu un mitru klimatu, kā arī augstumā > 1500 m virs jūras līmeņa. Lidojot ar lidmašīnu, lidojuma laikā jālieto elastīgās zeķes (jāuzvelk jau pirms lidojuma un jānovelk vairākas stundas pēc lidojuma). Obligāti jāņem līdzi nozīmētie medikamenti un jāturpina regulāra to lietošana. Ja pacientam ir implantēts elektrokardiostimulators, līdzi jāņem arī stimulatora pase, vēlams arī izrakstu no slimnīcas ar pašreizējo ārstēšanas režīmu un pēdējo elektrokardiogrammu. Tā kā neviens ceļojuma laikā nav pasargāts no neparedzētiem gadījumiem, pirms došanās ceļā noteikti jāpadomā par atbilstošu ceļojuma apdrošināšanu vai vismaz EVAK karti, ceļojot Eiropas Savienības robežās, kas nodrošina nepieciešamo veselības aprūpi tādā pat apjomā kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Regulāra medikamentu lietošana un sirds funkcijai atbilstošs dzīves režīms var pasargāt ikvienu sirds mazspējas pacientu no atkārtotām hospitalizācijām un sirds mazspējas progresēšanas, kā arī ļauj saglabāt dzīves kvalitāti.

IEDVESMOJOŠS VIDEO par sirds mazspēju: Dodiet sirdij spēku!

Noskatieties video un uzziniet vairāk par 5 principiem, kuri jāievēro, ja sirgstat ar sirds mazspēju: