Sirds veselības skaitļi, kas jāzin katram
Sirds un asinsvadu slimības bieži vien veidojas pakāpeniski – vairāku gadu laikā. Līdzās iedzimtībai, paaugstināts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis, neveselīgs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana ir papildus riska faktori, kas veicina dažādu sirds un asinsvadu slimību attīstību. Pateicoties mūsdienu medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, daudzas slimības ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un sekmīgi ārstēt, uzlabojot cilvēka dzīves kvalitāti.
Ir virkne riska faktoru, kas ietekmē sirds veselību, turklāt daudzus no tiem iespējams novērst, izmainot dzīvesveidu, kā arī ievērojot ārstu ieteikumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi savlaicīgi prast atpazīt slimību simptomus un neatstāt tos bez ievērības. Tāpat ir regulāri jāmēra asinsspiediens, jāpārbauda pulss, jānosaka holesterīna un glikozes līmenis asinīs, kā arī vismaz vienu reizi gadā jāapmeklē ģimenes ārsts, lai vajadzības gadījumā uzsāktu ārstēšanu.
Sirds veselības skaitļi, kas jāzina katram
- Asinsspiediensdeālam asinsspiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 mmHg.
- Arteriālā hipertensija ir slimība, kad asinsspiediens atkārtotos mērījumos ir paaugstināts – ārsta kabinetā virs 140/90 mmHg, mājās virs 135/85 mmHg.
- Augsta asinsspiediena biežākie simptomi: galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.
Pulss
Normāla sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī ir aptuveni 60-80 sitieni minūtē. Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 80 sitieniem minūtē.
Katrs pulsa sitiens atbilst vienam sirdspukstam. Pulsu var sajust, piespiežot plaukstas trīs vidējos pirkstus pie delnu locītavas, precīzi to var noteikt ar asinsspiediena mērītāju, kas fiksē arī pulsu. Ņemiet vērā, ka pēc spraiga fiziska darba, uztraukumā vai paaugstinātas temperatūras ietekmē pulss kļūst biežāks, jo sirds darbojas ātrāk. Tādēļ sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī jānovērtē, atrodoties klusā telpā, komforta temperatūrā pēc piecu minūšu atpūtas.
Sirdsdarbības frekvence vistiešākajā veidā ir saistīta ar hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena), aterosklerozes un sirds-asinsvadu slimību veidošanos, infarkta un insulta risku.
Amerikas Sirds federācija pierādījusi, ka, samazinot sirdspukstu skaitu par 10 sitieniem minūtē, iespēja nomirt no sirds asinsvadu slimībām samazinās par 26%. Tātad – jo lielāks sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī, jo īsāks dzīves ilgums.
Holesterīns
Holesterīns ir taukiem līdzīga viela, kas atrodas gandrīz visos organisma audos. Tas nepieciešams šūnu membrānu funkcionēšanai un dažādu bioloģiski svarīgu vielu veidošanai. Taču, ja holesterīna organismā ir par daudz, tas rada nopietnus draudus sirds veselībai.
Par „maksimālo robežu” tiek uzskatīti 5,0 mmol/l. Paaugstināts holesterīns ir īpaši bīstams smēķētājiem, cukura diabēta pacientiem, kā arī vīriešiem virs 40 gadu vecuma un sievietēm virs 50 gadu vecuma.
Ir tā sauktais labais un sliktais holesterīns. Labais holesterīns ir augsta blīvuma lipoproteīns (ABLH), kas neļauj sliktajam holesterīnam izgulsnēties asinsvados. Sliktais holesterīns ir zema blīvuma lipoproteīns (ZBLH), kas nogulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskas plātnītes, kas sašaurina asinsvadus, var veidot pangas un trombus, kas savukārt var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir zināt un kontrolēt tieši „slikto“ jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni (ZBLH). Saskaņā ar jaunākajām 2021.gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām:
- Veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar mērenu/vidēju sirds un asinsvadu slimību risku sliktajam holesterīnam jeb ZBLH ir jābūt starp 1,8 – 2,6 mmol/l robežās
- Cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l.
- Cilvēkiem ar zināmu/pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās (ļoti augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l.
Savukārt, pazemināts ABLH (zem 1,0 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm) kavē sliktā holesterīna neitralizēšanu.
Ķermeņa masas indekss
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir statistisks mērs ko iegūst no ķermeņa masas un auguma attiecības. ĶMI nenorāda ķermeņa tauku procentu, bet tiek izmantots, lai noteiktu “veselīgu” ķermeņa masu atkarībā no auguma.
ĶMI norāda par personas aptaukošanos vai tieši otrādi par pārāk zemu svaru. To var izmantot dažāda auguma personas, lai salīdzinātu, kura ķermeņa masa ir “veselīgāka”. Šis mērs ir lietojams pieaugušām personām ar vidēju miesasbūvi, bet nebūs objektīvs sportistiem ar lielu muskuļu masu, grūtniecēm, kā arī bērniem un jauniešiem.
Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)2
- Nepietiekama ķermeņa masa ĶMI < 18,5
- Normāla ķermeņa masa ĶMI = 18,5 – 24,99
- Lieka ķermeņa masa ĶMI = 25 – 29,99
- Aptaukošanās ĶMI > 30
Glikozes līmenis
Glikozes līmenis jeb cukura līmenis asinīs ir vienīgais veids kā diagnosticēt tādu saslimšanu kā cukura diabētu. Šajā procesā no pirksta tiks paņemts viens asins piliens un ar glikometra palīdzību tiks noteikta cukura koncentrācija.
Veselam cilvēkam tukšā dūšā cukura līmenis asinīs svārstās no 3,3 – 6 mmol/l.
Cilvēkam, kuram ir diagnosticēts cukura diabēts (saņemot terapiju), normāls cukura līmenis ir no 6,1 – 6,9 mmol/l.
Ja cukura līmenis ir augstāks par 7 mmol/l, tas norāda uz neārstētu vai slikti kontrolētu slimību, ja cukura līmenis ir zemāks (3,3 – 3,9 mmol/l), tas norāda uz pazeminātu cukura līmeni jeb hipoglikēmiju.
Kā saglabāt sirds veselību?
Labu sirds un asinsvadu veselību var iegūt, ievērojot septiņus veselīga dzīvesstila faktorus, kas ietekmē dzīves kvalitātei un veselību. Pat vienkāršas, nelielas izmaiņas dzīvesstilā ļaus vairāk izbaudīt dzīvi:
- Nesmēķējiet!
- Ēdiet veselīgu sabalansētu pārtiku!
- Fiziski kustieties – vismaz 30 min katru dienu!
- Ziniet un kontrolējiet savu holesterīna līmeni!
- Regulāri Mēriet asinsspiedienu!
- Samaziniet cukura līmeni asinīs!
- Samaziniet maltīšu porcijas!
- Uzturiet veselīgu ķermeņa svaru!
- Dodieties pie ārsta!
Lai savlaicīgi novērstu sirds un asinsvadu slimību attīstību, veselam cilvēkam ir ieteicams vismaz vienu reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu, lai veiktu profilaktisko apskati un nepieciešamības gadījumā arī saņemtu nosūtījumu pie speciālistiem.
Vizīte pie ģimenes ārsta
Ikvienu vizīti pie ģimenes ārsta izmantojiet pilnvērtīgi un jau iepriekš sagatavojieties tai:
- Sagatavojiet jautājumus un novērojumus, kas Jums liek secināt par iespējamu saslimšanu. Ļoti bieži vizītes laikā tiek aizmirsts pajautāt būtiskus jautājumus vai izstāstīt kādus novērojumus, kas varētu liecināt par slimības norisi.
- Izstāstiet savu problēmu un vaicājiet Jums neskaidros jautājumus, lai kopā ar ģimenes ārstu nolemtu par Jums nepieciešamajiem izmeklējumiem un nosūtījumiem pie konkrētiem speciālistiem.
- Lūdziet ārstam izmērīt Jums asinsspiedienu un pulsu, lai noteiktu vai Jūsu veselība ir normas robežās. Mēriet asinsspiedienu regulāri arī mājās vai aptiekā!
Ja iespējams, pierakstiet ārsta atbildes. Tās Jums noderēs, lai rūpētos par sevi.
Ja nesaprotiet kādu ārsta atbildi, noteikti pārjautājiet vēlreiz. Lai pilnvērtīgi rūpētos par savu veselību, ir precīzi jāpilda ārsta ieteikumi. Galvenais ir nekautrēties un vaicāt visu, kas neskaidrs. Tas ir svarīgi, jo runa ir par Jūsu veselību.
Atgādiniet ārstam Jūsu slimības vēsturi. - Jau mājās sagatavojiet visu šobrīd lietojamo zāļu (gan recepšu, gan bezrecepšu), vitamīnu un uztura bagātinātāju sarakstu. Ja Jūsu ārsts Jums izraksta recepšu zāles, vēlreiz pārliecinieties vai Jūsu pašreiz lietotās recepšu zāles neietekmēs izrakstīto zāļu lietošanas efektu.
Jautājiet ārstam, vai medikamentu, kurus lietojat, efektivitāte ir zinātniski un klīniski pierādīta un vai tie samazina ne tikai riska faktorus (asinsspiedienu, holesterīnu u.c.), bet arī inafarkta un insulta risku!
Vizīte pie kardiologa
Ja ārsts ir izrakstījis nosūtījumu pie kardiologa:
- Pierakstieties pie kardiologa!
- Pirms došanās pie kardiologa, veiciet sekojošas analīzes: holesterīna līmenis, cukura līmenis, asinsspiediens
- Ņemiet līdzi nosūtījumu un analīžu rezultātus.
- Sagatavojiet jautājumus un novērojumus, kas Jums liek šaubīties par savu veselības stāvokli.
- Izstāstiet kardiologam, ko esat izrunājis ar savu ģimenes ārstu.
- Izrunājiet visus Jūsu sagatavotos jautājumus, ja iespējams, pierakstiet ārsta atbildes. Tās Jums noderēs.
- Ja nesaprotiet kādu ārsta atbildi, noteikti pārjautājiet vēlreiz. Tas ir svarīgi, jo runa ir par Jūsu veselību.
- Precīzi pildiet ārsta ieteikumus.
- Ja Jūsu kardiologs Jums izraksta recepšu zāles, lietojiet tās apzinīgi. Nesamaziniet medikamentu devas un/vai nepārtrauciet medikamentu lietošanu bez saskaņošanas ar kardiologu vai ģimenes ārstu.