Sirds uzbūve

Cilvēka sirds ir dobjš muskuļots dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis. Mūsu sirds virza asinis pa visu organismu. Sirdi divās pusēs – labajā un kreisajā – sadala starpsiena. Katrai sirds pusei ir divas kameras – priekškambaris un kambaris. Sirds priekškambari un kambari saraujas un atslābst aptuveni ik pēc 0,8 sekundēm, nodrošinot nepārtrauktu asiņu plūsmu vienā virzienā no priekškambariem kambaros un no kambariem artērijās.

Sirdi veido sirds muskulis, jeb miokards. Sirds kreisajā pusē muskulis ir biezāks nekā labajā pusē, jo sirds kreisajai pusei ir jāveic lielāks darbs – jādzen asinis pa lielo asinsrites loku.

Sirds muskuli veido sirds muskuļaudi – muskulis pats spēj ritmiski uzbudināties un sarauties vadītājsistēmas ietekmē bez ārējā kairinājuma un centrālās nervu sistēmas iedarbības.

Ap sirdi ir saistaudu apvalks, kas to norobežo no pārējiem orgāniem. Šo saistaudu apvalku sauc par sirds somiņu jeb perikardu. Sirds somiņā ir nedaudz šķidruma, kas mazina berzi, sirdij saraujoties.

Sirds kameras no iekšpuses arī izklāj apvalks jeb endokards. Asins plūsmu tikai vienā virzienā nodrošina sirds vārstuļi. Starp piekškambariem un kambariem atrodas viru vārstuļi, tos veido elastīgas plātnītes. Sirds labajā pusē esošajam vārstulim ir trīs šādas plātnītes, tāpēc to sauc par trīsviru vārstuli, bet kreisajā pusē ir vārstulis, kas sastāv no divām plātnītēm, tāpēc to sauc par divviru vārstuli. Viru vārstuļi parasti nodrošina asins plūsmu no priekškambariem uz kambariem un noslēdz ceļu atpakaļ. Vietās, kur no kambariem iziet artērijas, atrodas pusmēness vārstuļi. Tie pusapaļu kabatiņu veidā ieliecas kambaru dobumā. Pusmēness vārstuļi nodrošina asins plūsmu no kambariem artērijās un neļauj asinīm atgriezties sirdī.

Sirds darbojas cikliski, tā saraujas 60 – 80 reizes minūtē. Sirds muskuļa jeb miokarda saraušanos sauc par sistoli, savukārt atslābšanu par diastoli. Tādēļ arī, mērot asinsspiedienu, nosaka gan sistolisko, gan diastolisko spiedienu artērijās. Vispirms saraujas priekškambari un asinis tiek iedzītas kambaros. Pēc tam saraujas kambari un asinis ieplūst artērijās. Tad iestājas sirds miera fāze, jeb pauze, kuras laikā sirds muskulis ir atslābis un asinis atgriežas sirdī. Priekškambaru saraušanās ilgst aptuveni 10,1 sekundi, kambaru saraušanās ilgst aptuveni 0,3 sekundes, bet sirds pauze – 0,4 sekundes. Tātad sirds stradā tikpat ilgi, cik atpūšas.