Notiks diskusija “Kā pārvarēt galvas smadzeņu insulta krīzi Latvijā?”

Notiks diskusija “Kā pārvarēt galvas smadzeņu insulta krīzi Latvijā?”

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju “Kā novērst insulta krīzi Latvijā?” 25. oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Latvijā jau šobrīd ir 2,5 reizes augstāka mirstība no insulta uz 100 000 iedzīvotāju (124 mirušie), nekā vidēji Eiropas Savienībā (50 mirušie uz 100 000 iedzīvotāju). Saskaņā ar 2017. gadā veikto pētījumu par insulta aprūpi Eiropā “Burden of Stroke” paredzams, ka līdz 2035. gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%. Katrs insulta gadījums kā pacientam un viņa tuviniekiem, tā valstij un sabiedrībai kopumā rada lielu finanšu slogu, kuru var samazināt vai novērst, nodrošinot savlaicīgas un kvalitatīvas ārstēšanās pieejamību.

Doc. Kārlis Trušinskis, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents: “Šis ir profesionāļu un pacientu palīgā sauciens, lai kopīgi cīnītos par kvalitatīvas ārstēšanas un ārstēšanās pieejamību! Viens no izplatītākajiem insulta iemesliem ir augsts asinsspiediens, ko svarīgi atklāt un laicīgi ārstēt, lai pasargātu cilvēku no insulta. Taču bīstamākais insulta iemesls vairāk nekā 40% gadījumu ir mirdzarimtija – saslimšana, kuru var sekmīgi ārstēt ar medikamentiem un nepieciešamības gadījumā ar mazinvazīvām procedūrām, kas krietni samazinātu insulta risku. Lai gan prakstiski visās Eiropas valstīs, ieskaitot Igauniju un Lietuvu, ir pieejama mūsdienīga un efektīva terapija insulta savlaicīgai novēršanai un ārstēšanai, Latvijā pacientiem tā joprojām nav pieejama! Tādēļ vēlos aicināt lēmumu pieņēmējus nekavējoties pārskatīt finanšu resursus, kurus novirzīt kvalitatīvai insulta profilaksei, kas līdzās veselīgam dzīvesveidam nozīmē mūsdienīgu medikamentozo terapiju un savlaicīgu mazinvazīvo procedūru skaita palielināšanu, lai pēc iespējas mazāk cilvēku jau neatliekamā ceļā nenonāktu slimnīcās, nekļūtu par invalīdiem vai pāragri neaizietu no dzīves.”