Maijā norisināsies Sirds (maz)Spējas dienas

Lai pievērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska faktoriem, līdz 31. maijam norisināsies Sirds (maz)Spējas mēnesis, kura aktivitātes organizē biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un starptautisko organizāciju Global Heart Hub.

Lai pievērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska faktoriem, līdz 31. maijam norisināsies Sirds (maz)Spējas mēnesis, kura aktivitātes organizē biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un starptautisko organizāciju Global Heart Hub.

Saskaņā ar statistikas datiem sirds mazspēja ir vairāk nekā 60 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam šo pacientu skaits varētu trīskāršoties. Sirds mazspējas izplatība pieaug līdz ar vecumu. Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju; vecuma grupā virs 80 gadiem – 12 līdz 14% iedzīvotāju. Ņemot vērā pasaules datus un tendences, ir aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un diemžēl arī nāves iemesls. Arvien vairāk pētījumu apliecina sirds mazspējas saistību ar citām diagnozēm, tostarp, cukura diabētu un nieru slimību. Sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro-metabolic) traucējumi skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku pasaulē. Saskaņā ar globālu pētījumu datiem ~30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts,  33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība.

Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe dr. Ginta Kamzola: “Labā ziņa, kuru vēlamies uzsvērt – sirds mazspēja ir ārstējama. Protams, viss atkarīgs no tā, cik savlaicīgi slimība tiek atklāta un kāds ir tās iemesls. Taču, laicīgi diagnosticējot un rūpīgi ievērojot ārsta ieteikumus, ir iespējams uzlabot savu veselības stāvokli.

Būtiski paturēt prātā, ka sirds mazspēja var būt saistīta arī ar citām nopietnām diagnozēm. Zināms, ka pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir daudz augstāks risks saslimt arī ar sirds mazspēju. Tāpat neārstēts cukura diabēts ietekmē nieru funkciju un var būt iemesls paaugstinātam asinsspiedienam, kas, savukārt, var novest pie sirds funkcijas pasliktināšanās un veicināt sirds mazspējas attīstību. Arī traucēta sirds funkcija var negatīvi ietekmēt nieru darbību. Lai neizveidotos šis “apburtais loks”, iesakām pacientiem konsultēties ar savu ģimenes ārstu, pārbaudīt un kontrolēt visus svarīgos rādītājus, tostarp, veikt asinsanalīzes, elektrokardiogrammu, nepieciešamības gadījumā arī ehokardiogrāfisko izmeklējumu un noteikt nātrijurētisko peptīdu (BNP vai NT-proBNP) līmeni asinīs. Un pats galvenais – rūpīgi sekot ārsta norādījumiem, lietot medikamentus un ievērot veselīgu dzīvesveidu.”

Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa: “Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā, kad medicīna un zināšanas ļauj cilvēkiem dzīvot daudz ilgāk, attālinot sirds un asinsvadu slimības, kā arī to izraisītās komplikācijas. Arī sirds mazspēju daudzos gadījumos ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt, tādējādi novēršot smagas hospitalizācijas un nāves. Tomēr jāpatur prātā, ka, palielinoties dzīvildzei, pieaug hronisku slimību pacientu, tostarp sirds mazspējas pacientu, skaits. Tāpēc mēs aicinām jau šobrīd mūsu lēmumu pieņēmējus, izstrādājot Sirds un asinsvadu slimību samazināšanas plānu, paredzēt savlaicīgu un pieejamu sirds mazspējas diagnostiku, izmeklējumus un efektīvus medikamentus, lai slimību atklātu laicīgi, ārstētu un tādējādi novērstu komplikācijas.”

Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents prof. Kārlis Trušinskis: “Patreiz svarīgākais ir rast iespēju smagākajai pacientu daļai kompensēt pamatvajadzības sirds mazspējas diagnostikā un ārstēšanā. Tā ir nātrijurētisko peptīdu asins analīze, kas ļauj diagnosticēt un monitorēt sirds mazspējas slimības gaitu arī ārpus slimnīcas, savlaicīgi pastiprināt ārstēšanu un izvairīties no turpmākiem sarežģījumiem. Un tās ir zāles – SGLT2 inhibitori, viens no stūrakmeņiem sirds mazspējas ārstēšanā, kas samazina mirstības un hospitalizācijas biežumu un kas jau 2021.gadā iekļautas Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās. Tas ļautu lielai daļai pacientu būtiski uzlabot prognozi, kā arī izvairīties no došanās uz slimnīcu. Ticu, ka Nacionālā Veselības dienesta spēkos ir padarīt šo Sirds (maz)Spējas mēnesi par tādu pēc būtības.”

Aktivitātes

Šogad Sirds mazspējas mēneša aktivitātēs piedalās sirds veselības vēstneši no Rīgas un slimnīcām novados:

Lai rastu iespēju konsultēties bez maksas ar speciālistiem par sirds mazspējas simptomiem, diagnostiku un ārstēšanu, no 22. maija iedzīvotājiem būs pieejamas konsultācijas ar kardiologiem, endokrinologiem un citiem speciālistiem tiešsaistes platformā www.medon.lv. Plašāku informāciju par sirds mazspēju un pasākumiem lūdzam skatīt biedrības sociālo tīklu platformā Facebook @Parsirdi.lv un mājaslapā: www.sirdsmazspeja.lv

Pacientu biedrības, kas apvieno pacientus ar sirds mazspēju un citām sirds un asinsvadu saslimšanām, cukura diabētu un nieru slimībām

Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība ParSirdi.lv: www.parsirdi.lv un www.sirdsmazspeja.lv

Latvijas Diabēta asociācija: www.diabetsunveseliba.lv

Latvijas Diabēta federācija: www.diabets.lv

Latvijas Nieru slimnieku asociācija: www.niere.lv

Fakti par sirds mazspēju

1 no 5 cilvēkiem dzīves laikā var attīstīties sirds mazspēja.

Šobrīd pasaulē ir vismaz 64 miljoni sirds mazspējas pacientu.

Biežākie sirds mazspējas iemesli – koronārā sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts un nepietiekami kontrolēts paaugstināts asinsspiediens.

Sirds mazspējas izplatītākie simptomi

• pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu,
• elpas trūkums,
• nogurums un nespēks,
• paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.