Fiziskās aktivitātes veselībai un pašsajūtai
Mūsdienās ir pietiekami daudz zinātnisku pierādījumu, kas apliecina rregulāru fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselī- bu – tās uzlabo gan asinsspiedienu, gan sa- mazina holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to par 30% samazinot sirds un asinsvadu slimību izraisītas nāves risku!
Svarīgi ir atrast to fizisko aktivitāšu veidu, kas patīk, palīdz atpūsties un mazināt stresu.
Ieteicamās fiziskās aktivitātes:
Aerobās slodzes:
mērena slodze: 3,5 – 7 stundas nedēļā (30 – 60 min. vairumā nedēļas dienu), piemēram, nūjošana, enerģiska pastaiga, braukšana ar velosipēdu;
intensīva slodze: 1,5 stundas nedēļā – piemēram, skriešana, peldēšana, dejošana u.c.
Papildus ieteicama arī muskuļu treniņa slodze – vienkārši vingrošana, ārstnieciskā vingrošana vai muskuļu spēka vingrinājumi.
Pat ja būtiski nesamazinās svars, galvenais ieguvums ir sirds un asinsvadu slimību riska samazināšanās un pašsajūtas uzlabošanās.
Ko vēl darīt?
- Izvēlieties pastaigu nevis dažu pieturu braucienu sabiedriskajā transportā
- Kāpiet pa kāpnēm, nevis brauciet ar liftu
- Dodieties pastaigās ar ģimenes locekļiem, draugiem vai suni
- Ik dienu nostaigājiet vismaz 10 000 soļu
- Izmantojiet katru iespēju kustēties, tai skaitā – darboties dārzā, uzkopt māju u.tml.
Nesportojiet, ja jums ir liels stress!
Ja esat dusmīgi, nervozi un gribas izgāzt savu stresu sporta zālē, labāk ar fiziskām aktivitātēm neaizraujieties. Liels starptautisks pētījums3 aplieci- na, ka cilvēkiem, kuri stresa situācijās nodarbojas ar intensīvu fizisko slodzi, ir 3x augstāks infarkta risks. Tā vietā izvēlieties pastaigas, nūjošanu vai iz- brauciet kādu līkumu ar velosipēdu mērenā tempā.
Pirms uzsākat sportošanu, vislabāk konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, nepieciešamības gadījumā ar fizioterapeitu, sporta ārstu vai rehabilitologu. Ja māc šaubas par pareizo treniņu izvēli, var izmantot pieredzējušu treneru pakalpojumus.
