Fiziskā aktivitāte
Fiziskā aktivitāte un sirds veselība
Sirds muskuli ir nepieciešams trenēt. Cilvēkam, kas regulāri nodarbojas ar sportu, sirds spēj ātrāk piemēroties mainīgiem apstākļiem. Netrenētam cilvēkam sirds pukst paātrināti vēl ilgi pēc fiziskas slodzes, bet sportistiem sirdsdarbība normalizējas dažu minūšu laikā. Fizisko slodzi ir jāpalielina pakāpeniski! Ja cilvēkam ilgu laiku ir bijis mazkustīgs dzīvesveids, viņš nedrīkst pēkšņi sākt skriet garās distances vai nodarboties ar svarcelšanu. Tā būs pārslodze sirds muskulim.
Mazkustīgums rada sirds muskuļa vājumu. Asinsvadi kļūst trausli un līdz ar to palielinās risks saslimt ar insultu (pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums) un infarktu (sirds muskuļa daļas pamirums, nepietiekamas asins apgādes dēļ ). Mazkustīgiem cilvēkiem daudz biežāk var rasties tromboze – asins receklis jeb trombs, kas traucē asinsriti. Ja no tromba atraujas kāda daļiņa un nonāk kādā citā organisma daļā, piemēram, sirdī, tas var radīt nopietnus asinsapgādes traucējumus vai pat nāvi.
Regulārai fiziskajai slodzei ir pozitīva ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu – tā samazina lieko svaru, asinsspiedienu, holesterīnu un ievērojami samazina sirds slimību rašanās iespējamību.
Aktīvas pastaigas vai lēns skrējiens vismaz 4,8 km/h vismaz 30 minūtes dienā:
- uzlabo asins cirkulāciju, kas samazina sirds slimību risku
- kontrolē ķermeņa svaru
- palīdz atmest smēķēšanu
- uzlabo holesterīna līmeni
- samazina asinsspiedienu pat par 4-9 mmHg
- palielina enerģijas līmeni
- stiprina imunitāti
- palielina muskuļu spēku, palielinot darba spējas
- palīdz pārvaldīt stresu
- samazina spriedzi
- veicina entuziasmu un optimismu
- samazina trauksmi un depresiju
- palīdz baudīt miegu
- uzlabo paštēlu
- samazina insulta risku par 20% vidēji aktīviem cilvēkiem un par 27% cilvēkiem ar augstu fizisku slodzi
- palīdz aizkavēt vai nepieļaut hroniskas saslimšanas un saslimšanas, kas saistītas ar novecošanos un dzīves kvalitāti
Atcerieties – dārza ravēšana vai malkas skaldīšana netiek pieskaitīta fiziskām aktivitātēm, kas veicinātu sirds veselību, jo nenodrošina vienmērīgu elpošanu un slodzi sirdij.
Trenējiet savu gribasspēku un ķermeni un drīz vien Jūs pamanīsiet – uzlabosies Jūsu pašsajūta un dzīves kvalitāte.
Fakti
Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2004. gada aptaujas datiem no visiem respondentiem brīvajā laikā pietiekama fiziskā aktivitāte kopumā bija tikai 36,0% aptaujāto, no tiem 42,9% vīriešu un 31,1% sieviešu.