Iveta Mintāle: Ne jau par kleitu vai džinsiem ir stāsts…
Viens no rādītājiem, kas liecina par palielinātu svaru un aptaukošanos, ir ķermeņa masas indekss (ĶMI). Kā liecina pētījuma* ietvaros veiktie Latvijas iedzīvotāju ĶMI mērījumi, normāls svars ir 35% Latvijas iedzīvotāju (ĶMI = 18,5–24,9); liekais svars ir 34% (ĶMI 25–29,9), savukārt aptaukošanās ir 30% cilvēku Latvijā (ĶMI ≥ 30).
Iveta Mintāle, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore
Ja runājam par veselību, tad aptaukošanās un liekais svars tieši ietekmē sirds un asinvadu slimību risku. Pirmās jūtamās izpausmes? Mirdzaritmija, hipertensija, sirds mazspēja, asinsvadu ateroskleroze. Tad var pievienoties cukura diabēts, “taukainā” akna, podagra, kas vēl vairāk paaugstina sirds slimību risku. Lai novērstu insulta un infarkta pienākšanu, vajadzētu optimizēt svaru, pirms ir attīstījusies hipertensija vai cukura diabēts. Tas nemaz nav tik grūti spert pirmo soli. Pirmais, ar ko vajadzētu sākt, ir noteikt savus riskus, veikt izmaiņas dzīvesveidā, un nepieciešamības gadījumā ārsti palīdzēs rast piemērotāko ārstēšanu!
Liene Sondore, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste
Nekoncentrēties uz, bet veselību kopumā! Mūsdienās ir pieejami dažādi medicīniski risinājumi efektīvai svara samazināšanai un vielmaiņas traucējumu ārstēšanai, tomēr ceļā uz veselīgu svaru jāsāk ar izmaiņām dzīvesveidā. Tas nav sprints, bet lēns, nesteidzīgs ceļš, kurā jāiet soli pa solim.
Ieplānojiet katru dienu vismaz 30 minūšu aktīvu pastaigu vai treniņu!
Ja ikdiena paiet ofisā – ejiet pusdienas pauzē pastaigāties ārā. Vienmēr pirms došanās pastaigā būs “iekšējais atrunātājs”, pēc pastaigas jutīsieties daudz labāk. Dariet to regulāri, katru dienu! Ja nesanāk iziet staigāt pa dienu, ejiet vakarā.
Brīžos, kad gribas našķēties…
Padomājiet, kāds ir patiesais iemesls, kāpēc gribas saldumus? Ir stress, nav bijis pietiekami miega, problēmas darbā, mājās? Vai esat paēduši, pa dienu dzēruši ūdeni? Padzerieties ūdeni, siltu tēju. Nomieriniet prātu.
Ja ēdienreizēs trūkst olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, labas kvalitātes tauki – gribēsies saldumus. Ja ēdīsim saldumus, kad vien iegribas, cukura līmenis asinīs būs augsts, smadzenēs izstrādāsies dopamīns, būs bauda pēc apēstā salduma daudzuma. Bet… tā mēs sevi pieradinām, ka aizvien vairāk vajag saldumus, lai sasniegtu “laimes” sajūtu.
Mums ir nepieciešamas visas uzturvielas.
Ja pa dienu ēdīsim tikai lapu salātus un kādu augli – vakarā, mājās esot, organisms pieprasīs savu un sāksiet ēst visu pēc kārtas. Īpaši, ja mājās būs saldumi.
Dienas režīms – sakārtojiet to!
Ja nakts miera stundas ir maz, regulāri neizguļaties, hormons grelīns, kas atbild par apetītes stimulēšanu, palielinās. Izmainīti strādās arī leptīns, kas rūpējas par signāliem smadzenēm, ka gana ēsts. Iespējams, ka šādās dienās vairāk gribēsiet našķus un ātrās ēdināšanas uzkodas!
Ēdiet nesteidzīgi, pie galda, nevis mašīnā vai ejot pa ielu!
Izvēlieties veikala bulciņas vietā apēst kādu svaigu augli, dažus riekstus, kādu žāvētu plūmi, aprikozi, dateli, siera šķēli, izbaudiet labu kafiju vai tēju. Ieteikumus veselīgām receptēm un dzīvesveidam, skatiet: www.vidusjurasdieta.lv
* Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums, 2019.