Veselības pašvērtējums un realitāte: vai dzīvojam fantāziju pasaulē?

Vērienīgs Latvijā veikts populācijas pētījums* liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju savu veselību novērtē kā labu, bet 9% – kā sliktu. Vīrieši biežāk nekā sievietes savu veselību novērtē kā labu, bet cilvēkiem gados ir zemāks veselības pašvērtējums.

Pētījumi pasaulē pierāda, ka vairums cilvēku savu veselību novērtē emocionāli – tie, kuri jūtas priecīgi, apmierināti, finansiāli nodrošināti, veselības stāvokli novērtē augstāk, nekā tie, kuri ir nomākti, trauksmaini, finansiāli nedroši.

Iedzīvotāju veselības pašvērtējums Latvijā

Asinsspiediens

Lai gan augsts un nekontrolēts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg) ir viens no nozīmīgākajiem sirds un asinsvadu riska faktoriem, 34% Latvijas iedzīvotāju ar paaugstinātu asinsspiedienu savu veselību vērtē kā labu un tikai 13% to novērtē kā sliktu. Ja cilvēks ar paaugstinātu asinsspiedienu uzskata, ka viņa veselība ir laba un nelieto medikamentus asinsspiediena kontrolei, tad viņš pakļauj sevi virknei slimību un to komplikāciju. Asinsspiedienu var nejust, tāpēc jebkurā vecumā asinsspiediens ir jāizmēra vismaz reizi gadā un tad, ja redzamas atkāpes no normas, ir jāsāk asinsspiediena kontrole un nepieciešamības gadījumā jālieto medikamenti tā pazemināšanai.

Holesterīna līmenis

Paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni asinīs (virs 3 mmol/l**) uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības un perifēro artēriju slimības risku. Tomēr – 45% cilvēku ar paaugstinātu ZBLH līmeni asinīs vērtē savu veselību kā labu un tikai 9% to novērtē kā sliktu. Lai laicīgi atklātu augstu holesterīna līmeni asinīs, ir jāveic asins analīzes un nepieciešamības gadījumā – jāuzsāk ārstēšana.

Glikozes līmenis

Glikozes līmenis asinīs (virs 5,6 mmol/l) ir neatkarīgs sirds un asinsvadu slimību, išēmisko sirds slimību, miokarda infarkta un trombemboliska smadzeņu insulta riska faktors. 34% Latvijas iedzīvotāju ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs ir labs veselības pašvērtējums un 13% gadījumu veselības pašvērtējums ir slikts. Būtiski veikt glikozes līmeņa analīzes vismaz reizi gadā vai divos, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

Liekais svars un aptaukošanās

Lieko svaru un aptaukošanos nevar nejust! Tie ir vairāki spaiņi ūdens, kurus cilvēks ik dienu nēsā sev līdzi, taču 49% cilvēku ar lieko svaru savu veselību novērtē kā labu un tikai 7,6 – kā sliktu. 32% cilvēku ar aptaukošanos ir labs veselības pašvērtējums un tikai 13% savu veselību uzskata par sliktu. Samazinot lieko svaru, pazeminās un normalizējas asins- spiediens; pazeminās kopējā un zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs; samazinās aterosklerozes attīstības risks; pazeminās glikozes līmenis asinīs un samazinās risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu.

Smēķēšana

Latvijā ikdienā smēķē 32% vīriešu un 15% sieviešu un 43% smēķētāju savu veselību ir novērtējuši kā labu, bet kā sliktu tikai 12%! Lai gan smēķēšana atstāj nopietnas sekas uz vairumu iekšējo orgānu, ieskaitot asinsvadus, smēķēšanas komplikācijas cilvēks sajūt tikai pēc ilgāka laika. Īpaši negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu veselību smēķēšanai ir kombinācijā ar citiem riska faktoriem: paaugstinātu holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu un lieko svaru vai aptaukošanos. Tāpēc – nesmēķēšana ir absolūti obligāta prasība veselam cilvēkam šobrīd un nākotnē.

 Bīstamais risku skaits

Vēl būtiskāks ir fakts, ka, dzīvojot ar 3, 4 vai 5 riska faktoriem, cilvēks uzskata, ka ar viņa veselību viss ir kārtībā. Piemēram, 30% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir 5 riska faktori, uzskata savu veselību par labu! Ilustrācijai – smēķētājs ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni asinīs, paaugstinātu glikozes līmeni asinīs un lieko svaru vai aptaukošanos uzskata, ka viņa veselība ir laba…

Veselība = zināšanas un rīcība

Augstāk minētie dati par veselības pašvērtējumu varētu liecināt par to, ka daudzi no mums nav pārbaudījuši savu veselību un/vai nesaista asins analīzēs, mērījumos un spogulī redzamos faktus ar veselību vai arī izliekas neredzam. Ārsti zvana trauksmes zvanus jau tad, kad cilvēkam ir viens riska faktors vai divu riska faktoru kombinācija! Ja jums ir vairāki riska faktori, mainot dzīvesveidu, sāciet ar vienu vai diviem un turpiniet ar pārējiem.

• Ja smēķējat, pirmkārt, atmetiet smēķēšanu.
• Ieviesiet vairāk kustību dzīvē, samaziniet maltīšu apjomu, ēdiet regulāri un pārdomāti.
• Noskaidrojiet savus veselības skaitļus – kāds ir jūsu asinsspiediens, holesterīna līmenis, cukura līmenis asinīs un citi rādītāji, kurus iesaka pārbaudīt jūsu ārsts.
• Ja nepieciešams, vērsieties pie kardiologa, endokrinologa, dietologa vai citiem speciālistiem, kuri palīdzēs sakārtot jūsu veselību.
• Un – ja esat uzsākuši ārstēšanos, neatmetiet ar roku pēc pirmā mēneša.

Veselība prasa zināšanas, pacietību un cieņpilnu attieksmi pret savu ķermeni. Sāciet ar mazumiņu un beigās paņemiet visu! Lai izdodas!

Autore: Iveta Bajāra, Mg.sc.sal.LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta zinātniskā asistente.

* Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums, 2019.

** Pēc jaunākajām Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeņa norma ir vēl zemāka. Jautājiet savam ārstam!