Austrumu slimnīcas mediķi pārbauda savas iemaņas insulta simulācijās
Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā viesojās Eiropas Insulta biedrības izveidotās programmas „Angels Initiative” (ang. val. „Eņģeļu iniciatīva”) eksperti, lai novērotu, kā un cik ātri slimnīcas personāls sniedz neatliekamo palīdzību pacientiem ar insultu. Šādas vizītes veiktas jau apmēram 600 slimnīcās Eiropā, un Eiropas Insulta biedrības pārstāvji Austrumu slimnīcas rezultātus vērtē kā vienus no labākajiem.
Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā tika izspēlētas divas situācijas, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ieved pacientu ar insultu. Pacientu lomā iejutās rezidentūras studenti. „Angels Initiative” pārstāvji iedeva ārstu komandai reāla gadījuma aprakstu, ar ko mediķiem bija minūte laika iepazīties. Pēc tam tika uzņemts laiks, un mediķiem bija jāsāk rīkoties, ņemot vērā pacienta blakusslimības un vispārējo veselības stāvokli.
„Pacientiem, ko atved ar insultu, bieži ir arī citas nopietnas blakusslimības un sūdzības, piemēram, augsts asinsspiediens vai aritmija. Šādos gadījumos, pirms uzsākt trombu šķīdināšanu, jānormalizē asinsspiediens un sirdsdarbība. Tas viss prasa laiku,” skaidro profesors Karelis.
Simulācijās piedalījās Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas un Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas mediķi. „Angels Initiative” pārstāvji katru simulāciju filmēja, bet pēc tam kopā ar Austrumu slimnīcas ārstiem skatījās un analizēja ierakstus.
Pirmo simulāciju Austrumu slimnīcas mediķiem izdevās pabeigt 12 minūtēs, savukārt otro – 7 minūtēs. „Angels Initiative” eksperti bija ļoti apmierināti ar Austrumu slimnīcas mediķu reaģēšanu abos gadījumos, augstu novērtēja ārstu saskaņoto komandas darbu un Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas plānojumu. Atšķirībā no daudzām citām ārstniecības iestādēm Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā atrodas arī datortomogrāfijas kabinets, līdz ar to nav jātērē dārgais laiks, lai pacientu vestu uz izmeklējumu citā slimnīcas daļā.
„Insults ir pēkšņi galvas smadzeņu apasiņošanas traucējumi, kas rodas, ja nosprostojas vai plīst asinsvads. Jo ātrāk pacients saņem medicīnisko palīdzību, jo lielāka iespēja, ka insults neatstās nopietnas sekas un pacients varēs atgriezties darbā un ierastajā dzīves ritmā,” skaidro Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Guntis Karelis.
„Pacientam palīdzība jāsaņem 4,5 stundu laikā, kopš noticis insults. Pretējā gadījumā asinsapgādes traucējumu dēļ izveidojas neatgriezeniski smadzeņu bojājumi un var arī iestāties nāve. Smadzeņu bojājumu sekas ir kustību, runas, redzes un domāšanas traucējumi. Daļa pacientu uz visu atlikušo mūžu paliek guloši un aprūpējami,” stāsta Karelis.
Biežākais insulta cēlonis ir asinsvada nosprostošanās ar trombu. Šādos gadījumos pacientam pēc iespējas ātrāk jāievada trombus šķīdinošs medikaments, lai atjaunotu asins plūsmu nosprostotajā asinsvadā. „Saskaņā ar Amerikas vadlīnijām pacientu ar insultu aprūpi ārstniecības iestādē var uzskatīt par labu, ja vismaz pusei pacientu, kuriem nepieciešama trombolīze jeb trombus šķīdinošā medikamenta ievadīšana, tā tiek uzsākta 45 minūšu laikā kopš pacienta ievešanas uzņemšanas nodaļā. Viss gan nav tik vienkārši, jo vispirms jāveic datortomogrāfija, lai noskaidrotu, vai insulta cēlonis tiešām ir trombs vai tomēr asinsvada plīsums. Ja plīsis asinsvads, trombus šķīdinošā medikamenta ievadīšana situāciju vēl vairāk pasliktinās,” skaidro profesors Guntis Karelis.
