Asinsspiediens


Normāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg jebkurā vecumā!  

Viens no būtiskākajiem sirds slimību riska faktoriem ir paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg) jeb hipertensija. Ilgstoši paaugstināts un neārstēts tas var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību, miokarda infarktu vai insultu. Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, līdz ar to negatīvi ietekmē cilvēkam svarīgu orgānu (miokarda, galvas smadzeņu, nieru, acu) funkcijas.

Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem gados paaugstināts asinsspiediens tas ir pašsaprotami. Tomēr tas ir mīts! Jāatceras, ka normāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg jebkurā vecumā! 

Asinsspiedienu izsaka ar diviem skaitļiem - sistolisko spiedienu, kas rodas artērijās brīdī, kad saraujas sirds kambari un diastolisko, kas konstatējams sirds muskuļa atslābuma laikā. Ja sistoliskais (augšējais) asinsspiediens ir 140-159 mmHg, mirstība no sirds-asinsvadu slimībām pieaug 2,5 reizes. Ja sistoliskais asinsspiediens ir augstāks par 160 mmHg, visa veida mirstība pieaug divas reizes, un mirstība no kardiovaskulārām slimībām pieaug trīs reizes.

Paaugstināts asinsspiediens bieži kombinējas ar citiem riska faktoriem, kas ievērojami paaugstina varbūtību saslimt ar koronāro sirds slimību. No visiem reģistrētajiem hipertensijas gadījumiem sievietēm ar normālu ķermeņa masu hipertensija ir 17,6%, savukārt sievietēm ar aptaukošanos – 72% gadījumu. Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu daudz biežāk sastopams paaugstināts holesterīna un cukura līmenis.

Asinsspiediena mērīšana mājās

Arvien pieejamāka un populārāka kļūst pusautomātisko un automātisko digitālo aparātu lietošana asinsspiediena mērīšanai mājas apstākļos. Te svarīgi atcerēties, ka izmantot vērts tikai plašos klīniskos pētījumos pārbaudītus aparātus - padomu noteikti var dot ģimenes ārsts vai farmaceits. Nav ieteicams lietot aparātus, kas asinsspiedienu fiksē pirkstā vai plaukstas līmenī - to mērījumu kļūdas iespējamība ir lielāka nekā aparātiem, kas asinsspiedienu fiksē augšdelma līmenī.

Mērot asinsspiedienu, ļoti būtiski ir, lai manšete atbilstu rokas augšdelma izmēriem. Manšetes gumijotajai daļai jāaptver apmēram 80% no augšdelma. Ja manšete aptver tikai 50%, tad tiek iegūts paaugstināts asinsspiediens, kas nav patiess. Svarīgi ievērot, lai asinsspiediens tiktu mērīts sēdus stāvoklī pēc vismaz piecu minūšu atpūtas.

Ir cilvēki, kuri mēra asinsspiedienu vairākas reizes dienā un lieki uztraucas par katru izmaiņu. Nav būtiskas nozīmes tam, ja dažādās mērīšanas reizēs asinsspiediens izmainās par 10–15 mmHg. Spiediens var svārstīties tāpat kā pulss.

Hipertensijas slimniekiem asinsspiediens ir jāmēra obligāti vienreiz vai divreiz nedēļā. Taču, ja ārsts ir izmainījis ārstēšanu, asinsspiediens jāmēra no rīta un vakarā. Tāpat asinsspiedienu mājās izmērīt atkārtoti ir vērts, ja jūtat, ka pie ārsta ļoti uztraucaties. Satraukums var ietekmēt asinsspiediena rezultātu

Kā samazināt asinsspiedienu?

Atmetiet smēķēšanu! 
Smēķēšanas rezultātā paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, tiek bojātas artēriju sieniņas. Smēķētajiem ir desmit reižu liekāks perifēro artēriju slimības (kāju artēriju bojājumi) attīstības risks, kas ir galvenais kāju amputācijas iemesls. Latvijā ik gadu tiek veikts apmēram 1500 kāju amputāciju.
 
Samaziniet lieko svaru!
Liekais svars un aptaukošanās visbiežāk liecina arī par paaugstinātu asinsspiedienu. Šie riski ir viens no galvenajiem cukura diabēta, sirds slimību, infarkta un insulta riska faktoriem. Nosakiet savu ķermeņa masas indeksu (svars (kg) : augums (m2)). Ja ĶMI ir no 25 līdz 30, Jums ir liekais svars; ja virs 30, Jums ir aptaukošanās!

Pievērsiet uzmanību arī vidukļa apkārtmēram. Tieši tauki, kas atrodas vēdera priekšējā sienā, nozīmīgi paaugstina hipertensijas, cukura diabēta, aterosklerozes attīstības risku. Vidukļa apkārtmērs ir palielināts, ja sievietei tas pārsniedz 80 cm un vīrietim - 94 cm.

Izvēlieties sabalansētu uzturu atbilstoši patērētajām kalorijām un samaziniet porciju izmērus! No dienā apēsto produktu daudzuma 1/2 jāaizņem svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, 1/4 liesai gaļai vai treknai jūras zivij, 1/4 pilngraudu produktiem.
 
Vairāk kustieties!
Mazkustīgums veicina paaugstināta asinsspiediena attīstību. Vairāk staigājiet, brauciet ar velosipēdu, nūjojiet, slēpojiet, kāpiet pa trepēm kājām un, ja veselība atļauj, skrieniet lēnā tempā vismaz 30 minūtes dienā! Izvēlieties vidēju slodzi. Tas trenēs Jūsu sirdi, asinsvadus un normalizēs asinsspiedienu.
 
Samaziniet sāls patēriņu!
Pārmērīga sāls lietošana var paaugstināt asinsspiedienu, tāpēc tās daudzums uzturā būtu jāsamazina līdz 5 – 6 g/diennaktī. Savukārt - ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis, sāls patēriņš ir jāierobežo līdz 1,5 g dienā! Atcerieties - gandrīz visi rūpnieciski ražoti produkti satur pārlieku daudz sāls. Lai uzlabotu ēdiena garšu, izmantojiet zaļumus un garšvielas.

Klausiet savu ārstu!
Ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens, lūdziet palīdzību savam ģimenes ārstam, kurš nepieciešamības gadījumā Jūs nosūtīs uz citiem izmeklējumiem vai pie kardiologa.

Ja Jums ir konstatēta hipertensija un ir izrakstīti medikamenti, lietojiet tos apzinīgi. Ir kļūdaini pieņemt, ka, noteiktu laiku lietojot medikamentus, hipertensija ir izārstēta un zāles var pārtraukt lietot. Hipertensijas gadījumā ārstēšana ir ilgstošs process.